Eiropas metāla daļu un konstrukciju imports
11.08.2016

Saskaņā ar CBI – Tirgus izlūkošanu, metāla detaļu un konstrukciju imports no jaunattīstības valstīm īstermiņā būs stabils. Rietumu tirgus piedāvā iespējas tiem ražotājiem, kuri spēj konkurēt ar lielajām Eiropas kompānijām un vienlaikus ar galvenajiem piegādātājiem nozarē: Ķīnu un Indiju. Cena, kvalitāte un pievienotās vērtības līmenis (papildpakalpojumi) plus atbilstoša komunikācija ir būtiski veiksmīgas sadarbības nodrošināšanai ar Rietumeiropu.

Importa vērtība no jaunattīstības valstīm 2014. gadā tika vērtēta 16 miljardu EUR apmērā (par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā). Jaunattīstības valstu tirgus daļa saglabājās gandrīz nemainīga starp 2010. un 2014. gadu (no 13% līdz 15%).

Pēdējā laikā reģistrēto attīstību veicina importa pieaugums Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā un Itālijā.

Vācija ir atbildīga par piekto daļu no kopējā Eiropas metāla produktu importa. Francija ieņem otro vietu (10%), kam seko Lielbritānija un Itālija (attiecīgi 8% un 6%). Runājot par importu no jaunattīstības valstīm, augšdaļa ir mazliet atšķirīga. Vācija ir pirmajā vietā (22%), kam seko Lielbritānija (14%), Itālija un Francija (katra 9%).

Galvenie metāla detaļu un konstrukciju piegādātāji 

Kā varētu gaidīt, Ķīna ir galvenā metāla produktu piegādātāja. Citas 8 valstis dominē Eiropas eksporta augšdaļā: Turcija, Indija, Taizeme, Vjetnama, Malaizija, Serbija, Bosnija un Hercegovina, Tunisija. Šīs 9 valstis aptver 94% no kopējā metāla produktu eksporta no jaunattīstības valstīm.

Paredzams, ka Ķīna saglabās savu vadošo pozīciju nākamajā periodā, pat ja tās attīstības temps būs mazāks nekā pirms dažiem gadiem. Eksporta pieaugums uz Eiropas tirgu ir 2,2 miljardi EUR. Turcija reģistrēja eksporta pieaugumu aptuveni par 573 miljoniem EUR, seko Indija (+398 miljoni EUR), Taizeme (+198 miljoni EUR), Vjetnama (+155 miljoni EUR) un Bosnija un Hercegovina (+91 miljons EUR).

Eksports no Vjetnamas turpina pieaugt. Tas pats ir spēkā arī par Dienvid-austrumeiropas valstīm, īpaši Bosniju un Hercegovinu. 

Galvenie metāla produkti, kurus importē Eiropā

Visnozīmīgākie produkti no jaunattīstības valstīm attiecas uz čuguna un tērauda liešanai.

Veidnes pārstāv vienu no nozīmīgākajām produktu grupām, ar lielu potenciālu pieaugt nākamo 10 gadu laikā.

Pamatā:

• Lielas iespējas saskatāmas metāla detaļu jomā, kuras ražošanas procesā ietver augstu darbaspēka izmaksu pakāpi
• Vācija, Francija un Lielbritānija turpinās būt galvenie importētāji nākamajos gados. Tomēr piekļuve šiem tirgiem nebūs viegla.
• Vācija turpinās būt Eiropas metāla komponentu galvenā importētāja.
• Indijai un Ķīnai pieder tehnoloģija lielākās daļas čuguna un tērauda liešanai, kā to sagaida Rietumeiropas pircēji. Citas jaunattīstības valstis saskarsies ar spēcīgu konkurenci un tām būs maz iespēju, ja vien tās nespēs pielāgoties savām cenu stratēģijām.
• Veidnes turpina būt viena no nozīmīgākajām produktu grupām, ko importē Eiropā
• Ir iespējas arī ražotājiem no Austrumeiropas, jo tie var izmantot priekšrocību būt elastīgiem ar piegādes noteikumiem un nosacījumiem, kam ir spēcīga ietekme uz galīgajiem ražošanas termiņiem un transporta izmaksām.

Lielākā daļa produktu, kas eksportēti uz Rietumeiropu, ir pielāgota. Daudz darījumu tiek veikti, izmantojot apakšlīgumus. Šī tendence saglabāsies arī nākamos gadus.

Ražošana

Eiropas metāla detaļu un konstrukciju ražošana tiek vērtēta 470-570 miljardu EUR apmērā. Aptuveni 4 miljoni cilvēku strādā šajā nozarē. Tas atspoguļo 10% no visas darbaspēka daļas, kas aktīva ar ražošanu saistītās nozarēs.

Tirgu dominē MVU. Nozarē ir reģistrētas 400 000 uzņēmumu, no kuriem 95% strādā mazāk nekā 50 darbinieku. Šāda veida uzņēmumi realizē 75% no visa ražošanas apjoma.

Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija ģenerē 75% no metāla detaļām, kas ražotas Eiropā.

Pat ja Eiropas ražotāji patērē 60%-70% no tērauda ražošanas, viņu sarunu spējas ar piegādātājiem ir salīdzinoši ierobežotas.

Starp CEE uzņēmumiem un Rietumeiropas uzņēmumiem pastāv skaidra atšķirība. No pirmā reģiona nākošā ražošana ietver augstu darbaspēka līdzdalības pakāpi procesā, zemākā produktivitātes līmenis tiek kompensēts ar mazākām algām.

Pēdējais gads, kurā tika reģistrēta pozitīva tendence, bija 2011. Gada sākumā ar 2012. gadu nozare tika skaidri ietekmēta krīzes dēļ, kas būtiski ietekmēja būvniecības nozari. Viegla atveseļošanās tika reģistrēta 2014. gadā, un tā ir paredzēta turpināt tādā pašā veidā īstermiņā.

Secinot:

• Eiropas metāla produktu tirgus galvenokārt darbojas, izmantojot apakšlīgumus daļā ražošanas procesa
• Šajā kontekstā Centrāleiropa un Austrumeiropa ir būtiski spēlētāji, kas spēj konkurēt ar jebkuru citu attīstības reģionu, kas piegādā produktus šim sektoram

Eiropas metāla detaļu un konstrukciju tirgus 

Eiropas tirgus tiek vērtēts 470-570 miljardu EUR apmērā. Imports no ārpus Eiropas tiek līdzsvarots ar eksportu ārpus reģiona. 

Visnozīmīgākās produktu grupas ir:

• Veidnes
• Tērauda un čuguna lējumi
• Metāla komponenti
• Katli, konteineri un iepakojuma materiāls

Apakšuzņēmēji aptver gandrīz 60% no kopējā tirgus. Atlikušie 40% tiek tieši izplatīti gala pircējam. Lielākā daļa pasūtījumu nāk no mehānikas inženierijas, būvniecības nozares un automobiļu. 

Tāpēc:

• Katrai valstij ir sava tirgus segmentācija
• Galvenie patērētāji ir Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija. Svarīga daļa no ražošanas tiek iekšēji realizēta, tāpēc jaunattīstības valstīm iespējas ir ierobežotas.