Kuģubūves nozare 2020
18.02.2016
Pēdējo gadu ekonomiskā krīze ir spēcīgi ietekmējusi kuģubūves nozari. Fakts, ka visa preču izplatīšana pēdējos gados ir būtiski samazināta, noteikti un negatīvi ietekmēja visu jūras flotes sektoru.
Krīze turpina izdarīt spiedienu uz jūras tehnoloģiju izstrādātājiem, kuri cīnās, lai atrastu finanšu resursus saviem tradicionālajiem projektiem, tādējādi tiekot spiesti vēl vairāk samazināt ražošanas jaudas.
Pat tā, nozarē ir identificētas jaunas iespējas. Jūras ārpuskrasta resursu, piemēram, jūras atjaunojamās enerģijas, meklēšana noteikti veicina ar jūru saistīto tehnoloģiju attīstību.
Ņemot to vērā, attīstības virzieni fokusējas uz ekonomiku veidošanu, kas balstīta uz zināšanām un inovācijām, vienlaikus efektīvi popularizējot jaunas idejas un pētniecības un attīstības projektu rezultātus zaļās enerģijas jomā (ilgtspējīga izaugsme).
Jauni izaicinājumi ES valstīm
Jūras transports un līdz ar to kuģubūves nozare pēdējā laikā ir piedzīvojuši ciklisku attīstību, ko galvenokārt var raksturot kā svārstīgu. Konteinerkuģi galvenokārt tiek ražoti Ķīnā, Korejā un Japānā, kur tika pārvietota gandrīz 4/5 no globālās ražošanas.
Eiropā ir palikuši tikai augsto tehnoloģiju projekti. Specializācijas līmenis ļāva eiropiešiem saglabāt vadošo pozīciju dizaina, inovāciju un papildpakalpojumu jomā.
Jūras tehnoloģijas
500 000 cilvēku darbojas 7500 Eiropas uzņēmumos šajā nozarē. Lielākā daļa no tiem ir MVU. Visa reģiona ražošana tiek lēsta ap 72 miljardiem EUR. Attīstības jomas fokusējas uz kuģu apkalpošanas procesiem, piedziņu, komunikāciju, automatizāciju un integrētajām sistēmām. Apmēram 70% no kopējās ražošanas ir paredzēti eksportam.
Kuģubūves un remonta nozare
Eiropieši galvenokārt investē mazu un vidēju kuģu ražošanā. Apmēram 90% ir paredzēti eksportam.
Jūras flotes nozare šodien
Visa esošā flote ir pārmērīga attiecībā pret faktiskajām vajadzībām, galvenokārt globālo komerciālo apjomu samazināšanās dēļ. Tikmēr kuģubūves nozare Āzijā piegādā tirgum rekordskaitu jaunu kuģu, kas tieši ietekmēja transporta cenas, kuras būtiski samazinājās.
Kuģubūves nozare masveidā paplašinās uz Ķīnu, Koreju un citām attīstības valstīm, kamēr Rietumeiropa vilcinās turpināt investēt šajā nozarē. Garie ražošanas cikli un ierobežotais pasūtījumu skaits piegādātāju ķēdē atspoguļojas Eiropas uzņēmumu atturīgajā attieksmē.
Specializētie segmenti, piemēram, kruīzu un palīgflotes, nav tik ļoti skarti kā kravas kuģu sektors. Pat tā, augsto tehnoloģiju vai luksusa kuģu gadījumā uzņēmumi saskaras ar būtisku problēmu, atrodot nepieciešamo finansiālo atbalstu projektu izveidei un attīstībai.
Eiropas līmenī tirgus segments samazinājās par 30% salīdzinājumā ar līmeni pirms krīzes.
Tomēr ilgtermiņa perspektīvas šķiet pozitīvas.
Sabiedrības pieaugošās gaidas attiecībā uz vides aizsardzību var radīt jaunas iespējas.
Nozares galvenie dalībnieki identificēja šādas tendences un mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam:
- Jūras flotes nozares popularizēšana kā vienas no stratēģiskajām nozarēm Eiropas līmenī ar galveno fokusu uz drošības jomu kā jaunu darbavietu ģeneratoru reģionā
- Jūras flote līdzvērtīga Inovācijai: galvenā prioritāte ir piegādāt produktus, kas ietver augsta līmeņa tehnoloģijas, balstītas uz jaunākajiem būtiskajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā
- Konkurētspējīga nozare: visa sektora pārstrukturēšana, lai radītu jaunas kvalificētas darbavietas, īpaši pētniecības un attīstības un pakalpojumu jomās
- Specializēti un Zaļi: fokusēties uz produktu radīšanu, kas ietver zaļās tehnoloģijas visā ražošanas procesā.
- Galamērķis: eksports – ne tikai galaproduktiem, bet arī komponentiem
- Energoefektivitāte – fokusēties uz produktu projektēšanu un izstrādi, kuriem jāietver augsta līmeņa tehniskie risinājumi, kuriem jābūt efektīviem gan no enerģētikas, gan vides viedokļa
- Šīs stratēģijas īstenošanai EMTI paredz 4 galvenos attīstības balstus:
- Augsta līmeņa kvalifikācija nozarē strādājošajiem
- Labāka piekļuve pasaules tirgum
- Finanšu resursu identificēšana jaunu projektu īstenošanai un ieguldījumu stimulēšana pētniecībā un attīstībā
