Eiropas metāla detaļu un konstrukciju imports
11.08.2016

Saskaņā ar CBI – Tirgus izlūkošanu metāla detaļu un konstrukciju imports no jaunattīstības valstīm īstermiņā būs stabils. Rietumu tirgus piedāvā iespējas tiem ražotājiem, kuri spēj konkurēt ar lielajām Eiropas kompānijām un vienlaikus ar galvenajiem piegādātājiem nozares ietvaros: Ķīnu un Indiju. Cena, kvalitāte un pievienotās vērtības līmenis (papildu pakalpojumi) plus atbilstoša komunikācija ir būtiski, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību ar Rietumeiropu.

Importa vērtība no jaunattīstības valstīm 2014. gadā tika lēsta 16 miljardu EUR apmērā (par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā). Jaunattīstības valstu tirgus daļa saglabājās gandrīz nemainīga laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam (starp 13% un 15%).

Pēdējā periodā reģistrēto attīstību veicina importa pieaugums Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā un Itālijā.

Vācija ir atbildīga par piekto daļu no kopējā Eiropas metāla produktu importa. Francija ir otrajā vietā (10%), tai seko Lielbritānija un Itālija (attiecīgi 8% un 6%). Runājot par importu no jaunattīstības valstīm, augšgals izskatās nedaudz citādi. Vācija ir pirmajā vietā (22%), tai seko Lielbritānija (14%), Itālija un Francija (katra 9%).

Galvenie metāla detaļu un konstrukciju piegādātāji 

Kā varētu gaidīt, Ķīna ir galvenā metāla produktu piegādātāja. Vēl 8 valstis dominē eksporta uz Eiropu augšgalā: Turcija, Indija, Taizeme, Vjetnama, Malaizija, Serbija, Bosnija un Hercegovina un Tunisa. Šīs 9 valstis veido 94% no kopējā metāla produktu eksporta no jaunattīstības valstīm.

Paredzams, ka Ķīna saglabās savu vadošo pozīciju nākamajā periodā, pat ja tās attīstības temps būs mazāks nekā pirms dažiem gadiem. Eksporta pieaugums uz Eiropas tirgu ir 2,2 miljardi EUR. Turcija reģistrēja eksporta pieaugumu aptuveni par 573 miljoniem EUR, tai seko Indija (+398 miljoni EUR), Taizeme (+198 miljoni EUR), Vjetnama (+155 miljoni EUR) un Bosnija un Hercegovina (+91 miljons EUR).

Eksports no Vjetnamas turpina pieaugt. Tas pats attiecas uz Dienvidaustrumeiropas valstīm, īpaši Bosniju un Hercegovinu. 

Eiropā importēto metāla izstrādājumu tops

Visnozīmīgākie produkti no jaunattīstības valstīm attiecas uz čuguna un tērauda lējumiem.

Formas veidnes ir viena no nozīmīgākajām produktu grupām ar lielu potenciālu pieaugumam nākamo 10 gadu laikā.

Pamatā:

• Lielas iespējas redzamas metāla detaļu jomā, kuras ražošanas procesā ietver augstu darbaspēka izmaksu īpatsvaru
• Vācija, Francija un Lielbritānija turpinās būt galvenie importētāji nākamajos gados. Tomēr piekļuve šiem tirgiem nebūs viegla.
• Vācija turpinās būt Eiropas metāla komponentu galvenā importētāja.
• Indijai un Ķīnai ir tehnoloģijas lielākās daļas čuguna un tērauda lējumu ražošanai, kā to sagaida Rietumeiropas pircēji. Citas jaunattīstības valstis saskarsies ar spēcīgu konkurenci un tām būs maz iespēju, ja vien tās nespēs pielāgot savas cenu stratēģijas.
• Formas veidnes turpina būt viena no nozīmīgākajām produktu grupām, ko importē Eiropā
• Pastāv iespējas arī ražotājiem no Austrumeiropas, jo tie var izmantot priekšrocību būt elastīgiem piegādes termiņos un nosacījumos, kam ir spēcīga ietekme uz galīgajiem ražošanas grafikiem un transporta izmaksām.

Lielākā daļa produktu, kas eksportēti uz Rietumeiropu, ir pielāgoti. Daudzi darījumi notiek, izmantojot apakšlīgumu slēgšanu. Šī tendence saglabāsies arī nākamajos gados.

Ražošana

Eiropas metāla detaļu un konstrukciju ražošana tiek lēsta 470–570 miljardu EUR apmērā. Nozarē strādā aptuveni 4 miljoni cilvēku. Tas atspoguļo 10% no visa darbaspēka, kas aktīvi darbojas ar ražošanu saistītajās nozarēs.

Tirgu dominē MVU. Nozarē ir reģistrēti 400 000 uzņēmumu, no kuriem 95% nodarbina mazāk nekā 50 darbinieku. Šāda tipa uzņēmumi nodrošina 75% no kopējās ražošanas.

Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija ģenerē 75% no Eiropā ražotajām metāla detaļām.

Pat ja Eiropas ražotāji patērē 60%–70% no tērauda ražošanas, viņu sarunu spējas ar piegādātājiem ir salīdzinoši ierobežotas.

Pastāv skaidra atšķirība starp uzņēmumiem no CEE un Rietumeiropas. Ražošana, kas nāk no pirmā reģiona, ietver augstu darbaspēka līdzdalības pakāpi procesā, un zemāks produktivitātes līmenis tiek kompensēts ar mazākām algām.

Pēdējais gads, kurā tika reģistrēta pozitīva tendence, bija 2011. Sākot ar 2012. gadu, nozari skaidri ietekmēja krīze, kurai bija būtiska ietekme uz būvniecības nozari. Neliels atkopšanās temps tika reģistrēts 2014. gadā, un īstermiņā paredzams, ka tas turpināsies tādā pašā veidā.

Secinājumā:

• Eiropas metāla produktu tirgus galvenokārt darbojas, ārpakalpojumos nododot daļas no ražošanas procesiem
• Šajā kontekstā Centrāl- un Austrumeiropa ir nozīmīgs spēlētājs, kas spēj konkurēt ar jebkuru citu jaunattīstības reģionu, kas piegādā produktus šim sektoram

Eiropas metāla detaļu un konstrukciju tirgus 

Eiropas tirgus tiek lēsts 470–570 miljardu EUR apmērā. Imports no ārpus Eiropas tiek līdzsvarots ar eksportu ārpus reģiona. 

Visnozīmīgākās produktu grupas ir:

• Formas veidnes
• Tērauda un čuguna lējumi
• Metāla komponenti
• Katli, konteineri un iepakojuma materiāli

Apakšuzņēmēji aptver gandrīz 60% no kopējā tirgus. Atlikušos 40% izplata tieši gala pircējam. Lielākā daļa pasūtījumu nāk no mehāniskās inženierijas, būvniecības nozares un automobiļu nozares. 

Tāpēc:

• Katrai valstij ir sava tirgus segmentācija
• Galvenie patērētāji ir Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija. Svarīga daļa no ražošanas tiek veikta iekšēji, tāpēc iespējas jaunattīstības valstīm ir ierobežotas.